|
|
|
|
|
|
|
| | Par rudens bitēm | Autors - Vilnis
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kas no manis pāri paliks,
Sirds kad mana pukstēt mitēs?
Varbūt mana dvēselīte
Iemājos tad rudens bitēs!
Rudens bites medu sanes,
Ir šis medus-zilo viršu.
Stādiet tos uz mana kapa,
Kad es beigu galā miršu.
Sūtīšu tad Dievu pupās,
Rudeņos,kad liks viņš veļot.
Reibušas no viršiem ziliem,
Arī dieviem bites dzeļot! (24.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|