|
|
 |
|
|
|
|
| | Saule ar mēness spoguli... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Saule ar mēness spoguli rokās
Pati par sevi tālumā staro.
Cieši raugos augšup jau akls,
Cieši pie zemes tā ēnu man noklās.
Saule ar sasistu spoguli rokās
Neredz vairs cilvēku likstas un raizes.
Cieši pie zemes tā ēnu man noklās
Kā pēdējo riecienu pelavu maizes.
Aizpūstas visas mākoņu plēnes,
Projām cerības, atmiņas, dziņas,
Veltīgi gūstītais siltums no viņas.
Auksts ir atspulgs no mēness.
Sasildi, saule, es zinu, Tu proti
Maigumā stipru zobenu darīt.
Cilvēks ir mēness. Viņš nezin, kā starot,
Un tāpēc Tev jāmīl to ļoti. (30.11.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|