|
|
|
|
|
|
|
| | Saule ar mēness spoguli... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Saule ar mēness spoguli rokās
Pati par sevi tālumā staro.
Cieši raugos augšup jau akls,
Cieši pie zemes tā ēnu man noklās.
Saule ar sasistu spoguli rokās
Neredz vairs cilvēku likstas un raizes.
Cieši pie zemes tā ēnu man noklās
Kā pēdējo riecienu pelavu maizes.
Aizpūstas visas mākoņu plēnes,
Projām cerības, atmiņas, dziņas,
Veltīgi gūstītais siltums no viņas.
Auksts ir atspulgs no mēness.
Sasildi, saule, es zinu, Tu proti
Maigumā stipru zobenu darīt.
Cilvēks ir mēness. Viņš nezin, kā starot,
Un tāpēc Tev jāmīl to ļoti. (30.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|