|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neprognozējamais labirints | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāpēc tu man atņēmi to ,kas man šobrīd bija visdārgākais ? .. Kas man šobrīd bija kā medikamenti manai iekšējai slimībai.. Atņēmi.. Kaut vai uz nenoteiktu laika brīdi, bet atņēmi...!!! Un es jūtos kā nederīgi saplīsusi kristāla vāze, gulēdama uz tumši krāsotās grīdas... Nederīga.. Jūtos kā pankūku mīklas izveidotie pikuči, kuri ir saķepuši kopā kā nevērtīgās mušmires zaļi pelēkajos rudens mežos.. Tuk-tuk... Tuk-tuk ... Sirds pukst kā nemierīgs durvju zvans.. Vai spēšu izdzīvot pēc sirds gabala izplēšanas no krūtīm ? .. Tukšuma bedre vien palikusi.. Katru dienu tā plešas kā miegainā bezdibenī.. Vairāk, vairāk .. Katru dienu pēc atņemšanas aizvien plašāk un plašāk.. Vai tagad manai iekšējai valstībai ir jāaizmieg ,lai nejustu dvēseles melnos izvirdumus??.. Dod man morfiju, dod, lai vismaz tas man kalpotu kā labdarības dāvana pret dziļām sāpēm.. Kā? Tev nav? Vai tiešām citreiz cilvēki neredz, ko nodara citiem? .. Vai nejūt?.. Es jau neko daudz neprasu.. Tikai mazliet.. Mazliet un pieticīgi ,salīdzinot ar maniem mērķiem, manām vēlmēm ,maniem spēkiem, enerģiju.... Bet varbūt jāsāk prasīt vairāk? Lai arī mani pamanītu, lai mani nenoliktu otrajā plānā kā kurināšanai nederīgu malkas pagali, kura ir pārmirkusi milzīgajās peļķēs.. Varbūt.. Bet es nemāku vēl mest salto mortale.. Piedod..
Atstāt visu kā ir būtu nodevīgi pret mani pašu.. Būtu zemiski nepamatota rīcības izpausme manos vērtību kausos.. Bet šobrīd pat mani kausi ir sarūsējuši kā vecas izlietnes, jo eļļas piegāde tiem ir atcelta uz nenoteiktu laiku.. Cik ilgi viņi tā varēs izturēt? Sarūsēs .. Nodeldēsies.. Būs nederīgi lietošanā.. Kas atliks? Būs jāizmet kopīgajā miskastē, lai pūst tālāk.. Pūst un sapūst..
Nekas nav palicis.. Man ne.. Sajūtas tādas kā bērnam atņemtas konfektes.. Bet Tavi attaisnojumi nesaskan ar manām domām.. Pretrunas Tavos vārdos un rīcībā.. Piedod.. Bet cilvēkiem ir jāļauj rīkoties, darboties, mēģināt , krist, nobrāzt seju, asiņot.. Kur ticība cilvēku spējām? .. Šajā mirklī tā ir izgaisusi kā burvju trikā? .. Nav un viss...
Dvēseliskas izpausmes liegtas, atņemtas.. Mana otrā pasaule piedzīvoja sabrukumu, pasaules galu.. Civilizācijas beigas.. Ir tikai tuksnesis .. Putekļainu smilšu pilns.. Ar sakaltušiem kaktusiem un to adatām.. Bez ūdens piles zemes dzīles... Elpas knapi pietiek izturēt dienas ritmu.. Atgriezties reālitātē? Bet vai tapetes veiksmīgi turas, ja tās ir otrreiz pārlīmētas ? .. Veiksmīgi – neveiksmīgi – veiksmīgi – neveiksmīgi – veiksmīgi – neveiksmīgi.. Neprognozējams labirints.. Sajukt prātā un iekšēji nomirt...
(01.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1862
Kopā:6108194
|
| |
| |
|
Autori
