|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāds, ko neatrast | | Ievietojis: Kaiva - Anna | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu atkal pazudi.
Es skatījos zem debess,
Skatījos zem gultas,čībām, miega, mēness..
Nav. Varbūt pats vēl vēlāk pārnāksi.
Tu otro dienu kā jau aizgājis.
Nav cilvēks tāds,kas nebūtu ar
līksmi,skumjām vai ilgām Tevi šonakt meklējis.
Es turos vēl pie Tavas smaržas.
Kaut arī tā jau naktīs klusām gaist..
Būs mēnesis nupat kā pagājis,
Kopš Tu kā vējagrāpslis citos ceļos pārgājis.
Es nelepošos. - Pa reizēm mana sirds vēl skumst.
Bet lai vainīgs jūtas tas,kurš pats to visu sagāzis.
Un lai ir.. Tavu kļūdu skaitam man uz galda smilšu pulkstenis. (05.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2087
Kopā:7638604
|
| |
| |
|