|
|
 |
|
|
|
|
| | Kāds, ko neatrast | Autors - Kaiva Anna
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu atkal pazudi.
Es skatījos zem debess,
Skatījos zem gultas,čībām, miega, mēness..
Nav. Varbūt pats vēl vēlāk pārnāksi.
Tu otro dienu kā jau aizgājis.
Nav cilvēks tāds,kas nebūtu ar
līksmi,skumjām vai ilgām Tevi šonakt meklējis.
Es turos vēl pie Tavas smaržas.
Kaut arī tā jau naktīs klusām gaist..
Būs mēnesis nupat kā pagājis,
Kopš Tu kā vējagrāpslis citos ceļos pārgājis.
Es nelepošos. - Pa reizēm mana sirds vēl skumst.
Bet lai vainīgs jūtas tas,kurš pats to visu sagāzis.
Un lai ir.. Tavu kļūdu skaitam man uz galda smilšu pulkstenis. (05.12.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|