|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltīgi gaidu | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zaigo koku zaros spuldzes,
Svētku noskaņu tās nes,
Bet pa īstam manā sirdī
Mieru tās vēl neienes.
Tikai tu man, iedams garām,
Spētu mieru sirdī viest,
Bet tu nenāc, gaidu velti,
Tikai skumjas krūtīs briest.
Gaidu, kad tu nāksi pretī,
Viegliem soļiem, smaidu skauts,
Nevajag man daudz šais svētkos,
Tik', lai tevi satikt ļauts.
Pietiktu ar vienu soli,
Kas tev tuvāk tiktu sperts,
Pietiktu ar vienu skatu,
Kas iz tavām acīm tverts.
Bet tu nenāc, laikam tagad
Citus ceļus kājas brien,
Tomēr tevi satikt vēlas
Mana dvēsele aizvien.
(10.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1659
Kopā:6121828
|
| |
| |
|
Autori
