|
|
|
|
|
|
|
| | Atpazīt un nenosalt | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā atpazīt Tevi
bez sevis
un lietū neizmirkt?
Kā atpazīt prieku
bez Tevis
un salā nenosalt?
Kā visu to savienot
nenodarot sāpes Tev
un varbūt arī sev?
Rožziedos vai lūgumos,
asarās vai atmiņās,
klūsējot, gaidot vai cerības skūpstot?
Lielceļa malā vientulība stāv,
kā izspūrusi dzīves ēna,
nezināmo gaidot.
Mīlot citus un ienīstot sevi,
līdz pašsadegšanai jūtu sārtā.
Stāv un gaida...
Kā atpazīt Tevi
bez sevis?
Klusējot un gaidot?
Un nepaklūpot nesasalt... (13.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|