|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atpazīt un nenosalt | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā atpazīt Tevi
bez sevis
un lietū neizmirkt?
Kā atpazīt prieku
bez Tevis
un salā nenosalt?
Kā visu to savienot
nenodarot sāpes Tev
un varbūt arī sev?
Rožziedos vai lūgumos,
asarās vai atmiņās,
klūsējot, gaidot vai cerības skūpstot?
Lielceļa malā vientulība stāv,
kā izspūrusi dzīves ēna,
nezināmo gaidot.
Mīlot citus un ienīstot sevi,
līdz pašsadegšanai jūtu sārtā.
Stāv un gaida...
Kā atpazīt Tevi
bez sevis?
Klusējot un gaidot?
Un nepaklūpot nesasalt...
(13.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
