|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nostaļģija... | Autors - Filosofs ar basām kājām.
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zinu ka tumši... un nekāds literārais sasniegums ar šis nav, bet ielikt viņu šeit man likās labāk, kā izdzēst un aizmirst.
//Uzmundrinājuma vārdus varat pataupīt paši sev. paldies.
Pelēka tumsa, neskaidrība
Sirds man jūtas samocīta
Tik daudz ir sāpēts
Ka tiek pārstāts just
Tik ilgi ir sāpēts
Ka liek atmiņām zust
Par laiku kad naivums
Deva cerību mīlai
Ilgai, skaistai
Dzīvai un brīvai
Tagad...
Nu atmiņas kā suņi
No kuriem tu bēdz.
Bet atmiņas ir viss
Ko pieminēt vērts
Jo viss kas ir tagad -
Pelēka tumsa, neskaidrība.
Sirds man jūtas samocīta
(18.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1225
Kopā:6415535
|
| |
| |
|
Autori
