|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Savādumā iemīlēju | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es iemīlēju dzīvokļa sienas.
Par to, ka viņas klusē,
pārcieš gadalaikus manā dzīvē,
uzklausa, vēro
un turpina klusēt.
Es iemīlēju nakti.
Par romantisma zvaigznēm,
mēness paslēpju spēlēm,
klusumu un to,
ka ļauj man domās Tev vēltīt
visu universa jūtu salūtu.
Es iemīlēju naidu un sāpes,
ļaujot sev klusēt un ciest,
pārdomāt,
un dāvāt sevi pasaulei.
Es ... Tevi.
Par neklusēšanu.
Par draudiem, rētām, lamām,
parādīšanos un izzušanu atkal,
kā vētras jūrās,
pateikto un slēpto,
smaidiem un asarām.
Vienkāši tā,
dzīvē,
laikā,
savādumā,
varbūtībā...
Iemīlēju!
(18.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1743
Kopā:6424639
|
| |
| |
|
Autori
