|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapnis | Autors - Butterfly
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans pirmais sacerētais dzejolis 13 gadu vecumā:)
Es redzēju sapni;
Viss ārs bij' balts,
Un man pretī nāca Ziema
Ar gariem, baltiem matiem.
Tā pēkšņi apstājās
Un skatījās uz mani,
Tā pacēla roku,
Un viss palika balts un spožs.
Te pēkšņi vējš iepūta
Ziemas baltajos matos
Un no viņas matiem
Izlēca tūkstoš baltu sniegpārsliņu.
Pati Ziema bija klusa un nopietna,
Kājās viņai bija ledus kurpītes,
Balta sniega kleitiņa tai mugurā bija
Un lāsteku krelles ap kaklu.
Bet skatiens tai nebija auksts,
Ziema tikai bija skumja,
Drīz vairs tai te nebūs vietas,
Jo pavisam drīz būs pavasars.
(21.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1243
Kopā:6415553
|
| |
| |
|
Autori
