|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ziemassvētku dziesma. | | Ievietojis: Asweld |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Astoņas asaras eglītes zaros,
Viena par mani, divas par mums.
Viena par egli, kas Ziemsvētku karos
Kritusi, istabas viducī skumst.
Viena par Lielajām mazajām laimēm,
Kas dažreiz pat sāp, jo to ir tik daudz.
Viena par lapu, par vienu no daudzām,
Kas pēdējā turas un palīgā sauc.
Pēdējās divas - kaut kā tāpat,
Par visu, neko un saplēstām zeķēm,
Par nolauztām adatām pasauli lāpot,
Un nekad nedegošām svecēm.
(22.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1794
Kopā:6110815
|
| |
| |
|
Autori
