|
|
|
|
|
|
|
| | Neatgriezeniskais | Autors - Žanete
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lai arī cik tālu es iešu,
Es nonākšu tur, kur jau biju.
Lai arī cik daudz es domātu,
es neko jaunu neizdomāšu.
Jo viss jau ir izlemts pirms manis.
un es to tikai kārtējo reizi
Bez jēgā cenšos pārdomāt.
Un ir domas, kas paliek.
Kas nemainās, liekot man palikt tepat.
Kur palieku, iestrēgusi savās bažās,
Mīlestībā, vēlmē un atziņās.
Ir brīdis, kad viss apstājās,
Mirklis sastingst.
Un atliek tikai ļauties.
Kādam tas jau sen ir zināms
Bet tev- kas jauns un nepieredzēts.
Izbaudi to!
Tas var vairs nebūt
Jo mirklis ir tikai viens un netverams. (09.01.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1192
Kopā:6421965
|
|
|
|