|
|
|
|
|
|
|
| | Es kūstu | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mums nedaudz sarkani-deguns un vaigi...
No debesīm dejojot pārslas krīt...
Ir tavās skavās tik silti un maigi...
Tu vienīgais vari tā sasildīt.
Ar elpu izkausē pārslas uz skropstām...
Kā asaras, kūstot tās, lejup slīd...
Kā slāpdams,tu tver tās ar savām lūpām...
Es jūtu, izkūstam sevi tām līdz. (05.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|