|
|
|
|
|
|
|
| | Bērnība | Autors - Ieva Stolere
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks,
kad neskaiti
ne stundas,
ne dienas.
Mirkļi,
kuri šķiet īpaši,
jo tik daudz vēl nezini.
Šūpolēs sēžot,
jūties augsti un nesasniedzami.
Gadiem skrienot
izjūtas ir citas.
Pienāc pie šūpolēm
un attin laiku atpakaļ.
Gribas šūpoties bez mitas.
Kādreiz aizver acis
un padomā:
"Jā...bērnība,tā gan
ir liela vērtība!" (09.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|