|
|
|
|
|
|
|
| | Mītiņš | | Ievietojis: Lana | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man žēl savas mazās tautas,
Par viņu es šovakar raudu,
Par tiem, kas nu ielmalās kaujas
Un sūdzas par trūkstošo naudu.
Kas gan mēs latvieši tagad
Pasaules acīs nu esam,
Ar kādiem gan varoņdarbiem
Savas tautas vārdu mēs nesam?
Man kauns, sirdī sajūtu sāpi,
Nu redzot, kā mana tauta te grimst,
Vai tiešām,akmeni sejā kad trāpi,
Tavs apmātīgais niknums tad rimst?
Es mīlu savu tautu, zemi savu,
Bet dažreiz man tik tiešām kauns,
Un ko gan lai es mēģinu un daru?
Uz ielām sākts ir kārtējais jau raunds. (13.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1185
Kopā:6144995
|
|
|
|