|
|
|
|
|
|
|
| | Mītiņš | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man žēl savas mazās tautas,
Par viņu es šovakar raudu,
Par tiem, kas nu ielmalās kaujas
Un sūdzas par trūkstošo naudu.
Kas gan mēs latvieši tagad
Pasaules acīs nu esam,
Ar kādiem gan varoņdarbiem
Savas tautas vārdu mēs nesam?
Man kauns, sirdī sajūtu sāpi,
Nu redzot, kā mana tauta te grimst,
Vai tiešām,akmeni sejā kad trāpi,
Tavs apmātīgais niknums tad rimst?
Es mīlu savu tautu, zemi savu,
Bet dažreiz man tik tiešām kauns,
Un ko gan lai es mēģinu un daru?
Uz ielām sākts ir kārtējais jau raunds. (13.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1465
Kopā:6415775
|
|
|
|