|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atraidītais. | | Ievietojis: Espanola |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu,
ka Tu jūti to,
ko nejūtu es.
Tas bija sācies,
kad dāvināji rozes.
Skaistas, maigas,
kā visslēptākās ilgas.
Grūti man to teikt,
tagad un šeit:
„Piedod, mani,
mēs varam būt tikai draugi!”
Tu neklausījies un
turpināji censties,
pēc manas uzmanības tiekties.
Es to visu pieņēmu,
gribējās tev atbildēt,
bet es nespēju.
Sniedzu tikai mīļu smaidu,
pateicības pilnu skatienu,
un ar to,
arī viss tika pateikts.
(17.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3114
Kopā:7504352
|
| |
| |
|
Autori
