|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atraidītais. | Autors - Ieva Stolere
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu,
ka Tu jūti to,
ko nejūtu es.
Tas bija sācies,
kad dāvināji rozes.
Skaistas, maigas,
kā visslēptākās ilgas.
Grūti man to teikt,
tagad un šeit:
„Piedod, mani,
mēs varam būt tikai draugi!”
Tu neklausījies un
turpināji censties,
pēc manas uzmanības tiekties.
Es to visu pieņēmu,
gribējās tev atbildēt,
bet es nespēju.
Sniedzu tikai mīļu smaidu,
pateicības pilnu skatienu,
un ar to,
arī viss tika pateikts.
(17.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1348
Kopā:6710601
|
| |
| |
|
Autori
