|
|
 |
|
|
|
|
| | viņš | Autors - chem_girl
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš stāvēja starp draugiem,
Tie visi dalījās stāstos,
Bet viņu tie nepavisam neaizrāva.
Viņa skatiens slīdēja garām viņiem,
Viņa ausis nedzirdēja tos.
Acis redzēja tikai viņu,
Ausis dzirdēja tikai viņas smieklus, balsi.
Balsi, kura viņam šķita kā mūzika,
Mūzika, kuru viņš varētu klausīties mūžīgi.
Zēns centās notvert viņas acu skatienu,
Centās tik ilgi,
Kamēr viņa pagriezās.
Viņš apmulsa, iestājās klusums.
Meitene viņam silti uzsmaidīja, skatījās tieši acīs.
Zēnam vienkārši aizrāvās elpa.
Viņš domās pacēlās gaisā, bija laimīgs.
Bet, tas bija tikai viens mirklis,
Mirklis, kas beidzās.
Zibenīgi. (19.01.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1058
Kopā:6616753
|
|
|
|