|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ļauj sadegt | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atsperē karājas manas sāpes,
Par bijušās pagātnes garšu..
Kā lai aizsniedzu un sadedzinu tās,
Kā lai pelnos pārvēršu?
Jo sirds , tā raud kā maza, nespējīga atraitne
Un domas klaudz pa šūnām vien.
Zeme grīļojas un acu skatiens satumst,
Jūtot, redzot tevi blakus sev..
Un sirdī vārās asins zupa,
Bez sāls, bez pipariem, bez ūdens strūklas.
Tik asas, ugunī degošas bultas
Trauc pilnā sparā virsū man.
Nē, nē – laidiet, laidiet sadegt man!
Lai mīlestība dūmos nosmok,
Un piedzimstu no jauna es!
(02.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1430
Kopā:6134020
|
| |
| |
|
Autori
