|
|
 |
|
|
|
|
| | Life Is Wonderful!!! | | Ievietojis: alle | Komentāri (1) Izdrukas versija
Cik dīvaini, sēžu te tā es un domāju, kad cilvēkam jautājam kāda īpašības tu citos novērtē viss augstāk, mēs atbildam, ka draudzību, mīlestību, izpalīdzību un atklātību. Spēju būt atklātam un patiesam pasakot citiem visu ko tiešām tā arī domā, konkrētajā brīdī un situācijā. Mēs gaidām no citiem šo īpašību aizmirstot, ka arī no mums tā tiek pieprasīta tikpat lielā mērā, domādami, ka nepasakot mēs arī nemelojam, un ka visvienkāršāk tikt vaļā no domām, vai kāda ir aizbēgt, ignorēt, izlikties, ka nekas nav bijis un dzīvot tālāk ļaut lai tas aizmirstas, bet ik mirkli kad tu atkal ieraugi kaut ko, vai kādu kas tev atgādinās kaut nedaudz par bijušo tu atceries, emocijas paliek, ja ne tik stipras kā agrāk, bet tomēr paliekošas. Ar visu šo es negribu teikt, ka tagad mums visiem vajadzētu tā vienkārši izbeigt dzīvot tā kā mēs dzīvojām, gribu tikai teikt, ka ir jāuzdrošinās pateikt kā ir, kā jūtamies arī par spīti tam, ja tie nebūs tie skaistākie un glaimojošākie vārdi otram, ar to jau ir jāsamierinās, ka visiem patikt nevari un kādām tu vari būt tik tuvs cik tu pat nespēj iedomāties. Muļķīgi laikam tas skanēs un jūs nodomāsiet, ka redz šī laikam apdedzinājusies, vīlusies kādā utt , bet nē ziniet es esmu tik daudz pateikusi, jo nebaidos rīkoties, nebaidos no citu spriedumiem, lēmumiem un domām, jo dzīvē tak tā būs vienmēr kāds darīs, bet kāds cits spriedīs un aprunās citus vai ne tā....... (06.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Dim, dram, drapadu
Dim, dram, drapadu
Dievs nometa kripatu.
Sīku, līku, līksmiņu,
Mums vēl kādu gadiņu.
Varam mīlēt, varam smiet,
Katrs savā laimē diet.
Varbūt būs karš, varbūt nē...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|