|
|
|
|
|
|
|
| | Viens vārds | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu piedod labā, ja sanāk man tā,
Ka apdzīt laiku es steidzos.
Tu reizēm klusē, pat nejautā...
Tā diena pēc dienas beidzas.
Vēl nav to taku, kur kopā iets,
Vēl puķu lietus nav lijis,
Vēl šaubu upes nav salušas ciet,
Vēl nav nekas starp mums bijis.
Bet jūtas raujas pār laiku skriet,
Tās negrib gaidīt ne mirkli.
Es nespēju mierīgi tālāk iet -
Ir griezīgas laika dzirkles.
Kā sapnī liegā es sajutu
Vien acis rudzpuķu zilās,
Kad vakar beidzot rakstīji tu
Man pirmoreiz vārdiņu – mīļais... (07.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1991
Kopā:6422764
|
|
|
|