|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zūdība | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Laiks plosa, ievaino sirdi,
Velk zaņķī iekšā un smejas.
Tur vāravu balsis vien dzirdi,
Un redzi neīstas sejas.
Un notiek, ka sapņo ik dienas
Par ceļu, ko kopā gājis...
Sviež dzīve atkal pret sienu –
Ne miera tev nav, ne mājas.
Ir šodiena līdzīga citām -
Viens klīstu tukšajā ielā,
Kur nejutām laiku ritam...
Nu palikušas tik mieles.
To mūžam nespēšu piedot
Un savu stulbumu lādu,
Ka noplūcot krāšņāko ziedu -
Es nebildu īstos vārdus...
(09.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1991
Kopā:6422764
|
| |
| |
|
Autori
