|
|
 |
|
|
|
|
| | Mana, Mana | | Ievietojis: Simors | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un atkal es tur atgriežos,
Kur sāpēm nekad neliegšos.
Un atkal mani pievīla,
Kaut nav tam vispār iemesla.
...
Un atkal es tur atgriežos,
Kur sāpēm nekad neliegšos.
Un atkal mani pievīla,
Kaut nav tam vispār iemesla.
Par ko būs šoreiz stāsts!
Par to, ka mīlēt ir mans lāsts.
Jo nespēju to darīt es-
Par lielu manas ieceres.
Un atkal jau es jautāju-
Ko es tik sliktu darīju?
Ka prieka vietā naidu pelnīju,
Tai dienā, kad tikko piedzimu.
Bet atbildi es neredzu-
Pat ne vāju, aukstu vīziju.
Jo iemesls nav saprotams,
Un prieks vairs nav atgriežams.
Lai priecājās nu visi tie,
Kas paši ir vislabākie,
Kas vēlas man reiz atriebties,
Par manām sāpēm priecāties.
Un atkal vilties tieši tā,
Kad liekas viss ir kārtībā.
Un nu, kad viss ir izdarīts-
Es esmu lauskās sadalīts.
Ja spēsi visas salasīt,
Un kopā salikt, negaidīt.
Tad varbūt atkal redzēsi,
Cik daudz var darīt vienkārši.
Tas viss par manu, manējo!
Ko dēvēju par dievīgo.
Ko gribēju sev vienīgo.
Un devu visu man vērtīgo.
/Simors Langs 2008/ (09.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1063
Kopā:6638660
|
|
|
|