|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Starp sapni un realitāti | | Ievietojis: aisse |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Prologs: Pēc pusotra gada divas laimes stundas
Eksistēt šodien savā dzīves realitātē,
Bet izdzīvot to līdz pēdējam elpas vilcienam sapnī par tevi.
Es nedalos ar savu elpu, savu dvašu ar nevienu,
Tikai nodevīgā laime – tā mūs mēdz vienot.
Pāris acu skatienu un svētlaime pavasara mēnešiem.
Tik vienkārši un nevainīgi. Tik bērnišķīgi.
Auksta ledus aizsega tik ļoti atkausējošas acis.
Tavas acis dzīvē, bet tava sirds manā sapnī.
Epilogs: Esi mana realitāte šeit un tagad, nevis tikai pēc pusotra gada veltīts acu smaids.
(15.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
