|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana Vasaras sonāte | | Ievietojis: elektriskā |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
bišiņ sailgojos pēc vasaras.
Es vidžināju un plivināju
Ap zaļu pļavu,
Kas pilna dzeltenām pieneņu galvām,
Un pilna mārgrietu mārgrietām.
Es varētu riekšavās sasmelt
Šo brīnišķo smaržu kokteili,
Lai tikai ziemā
Kaut tikai īpašos mirkļos
Es to ieelpot varētu.
Es labprāt ievilktu
Visu šo vasaras gaisu
Pat visai pasaulei pietiktu,
ja es padalītos.
(15.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
