|
|
|
|
|
|
|
| | Mana Vasaras sonāte | Autors - Zane Henčele
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
bišiņ sailgojos pēc vasaras.
Es vidžināju un plivināju
Ap zaļu pļavu,
Kas pilna dzeltenām pieneņu galvām,
Un pilna mārgrietu mārgrietām.
Es varētu riekšavās sasmelt
Šo brīnišķo smaržu kokteili,
Lai tikai ziemā
Kaut tikai īpašos mirkļos
Es to ieelpot varētu.
Es labprāt ievilktu
Visu šo vasaras gaisu
Pat visai pasaulei pietiktu,
ja es padalītos. (15.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2030
Kopā:6422803
|
|
|
|