|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gadalaiki. | Autors - anetīte.
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Stāvēt blakus,
Un neko nepateikt?
Kvēli gribēt,
Un tomēr neko nepateikt?
Sirds neļauj turpināt,
Prāts tomēr liek klusēt.
Kā būtu pareizi?
Bail pat nodomāt.
Un ko gan padarīt
Ja svece, kas degot mūžīgi
Pēkšņi nodziest?
Un to cenšoties pat nevar aizdegt.
Laikam viss.
Katram sākumam reiz pienāk gals,
Lai arī kā tu to negribētu.
Saule var spīdēt,
Bet arī lietum ir jālīst.
Taču saule jau vēlāk
Atkal uzspīd,
Uz kādu laiku,
Līdz atkal tu izmirksti
Lietus asarās,
Ja vien tās nav tavējās.
(22.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1252
Kopā:6415562
|
| |
| |
|
Autori
