|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Paģiras. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš acis pavēra un steigā vēra ciet,
Vēl mazliet pagulēs,kaut arī spilvens ciets.
Kādēļ tam vajadzēja vakar ciemos iet,
Un tik daudz pašbrūvētā savā glāzē liet?
Tam galva šorīt smaga ir,kā piedirsts pods.
No elpas smirdīgās jau nomiris dažs ods.
Tik prātā doma skrien:"Par ko gan man tāds sods!"
"Par tādām izdarībām necelsies man gods."
Kad beidzot gultas režīms neizturams kļus,
Jo stundām ilgi rīklē trubas viņam žūs.
Tas jaunā glāzītē sev veldzi atkal gūs,
Bet tikai jautājums,kas tajā glāzē būs...
Un atkal vakars tam,kā biezā miglā tīts.
Viņš acis vaļā ver,nu ko-jau atkal rīts.
Starp šitām rindiņām viens jautājums tiek dzīts-
Vai lāpīšanās tiešām līdz,vai tas tik mīts?
(22.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
