|
|
|
|
|
|
|
| | Laika izpratnē | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavs, mans,
mūsu un pasaules laiks,
kā jūras viļņi skrien
zemeslodes virsmā.
Atveras, aizveras,
pieskaras, atgrūžas,
mūsu sirdis pasaulē
un mūsos.
Ilūzija vai realitāte?
Ceļas un krīt,
top no jauna
un brūk,
smejas vai raud.
Laiks,
kuru radām,
kuru mīlam un ienīstam.
Šķietami apturams un satverams,
šķietami pieturams un izsmejams,
pašradīto jūtu juceklī,
tik mirklis mūsu sekunžu
uz mirāžu pilnās planētas šīs.
Tavs, mans,
mūsu, planētas
mirkļi,
mirkļi
pašu
ilūzijā...
13.02/22.02.2009. (22.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|