|
|
|
|
|
|
|
| | Laika izpratnē | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavs, mans,
mūsu un pasaules laiks,
kā jūras viļņi skrien
zemeslodes virsmā.
Atveras, aizveras,
pieskaras, atgrūžas,
mūsu sirdis pasaulē
un mūsos.
Ilūzija vai realitāte?
Ceļas un krīt,
top no jauna
un brūk,
smejas vai raud.
Laiks,
kuru radām,
kuru mīlam un ienīstam.
Šķietami apturams un satverams,
šķietami pieturams un izsmejams,
pašradīto jūtu juceklī,
tik mirklis mūsu sekunžu
uz mirāžu pilnās planētas šīs.
Tavs, mans,
mūsu, planētas
mirkļi,
mirkļi
pašu
ilūzijā...
13.02/22.02.2009. (22.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1205
Kopā:6415515
|
|
|
|