|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tālāk ceļa vairs nav. | | Ievietojis: Mortijs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asaras.
Es dažreiz nezinu - kāpēc,
es nesaprotu jēgu.
Tas ir kā kļūt par tumšu rēgu.
Un atkal jau no elles bēgu..
Es neredzu tur labas beigas.
Tu redzi - bet es tevi pašu neredzu...
Es sevi atkal ellei nododu
Lai neesošā liesmā sadegtu...
Es neticu. Tu tici?
Es neredzu te kādu, kas smaida no sirds,
viņi visi tikai skatās uz mani un ņirdz.
Es - vienkārša, bet viņi mirdz...
Es aizveru acis un ausis un nejūtu.
It kā. Bet tomēr tas nav iespējams.
Tas ir kā mirt, bet nenomirt,
kā just, bet netikt sajustam.
Ja vajadzētu izvēlēties laimīgāko brīdi
es ilgi nedomātu.
Ja vien tu pasmaidītu,
viss ļaunais tiktu nosvītrots ar nedzēšamu svītru...
Es zinu, ka šis nevar palikt nebijis
un klausīties ir nejēdzīgi kā velnam - ziedot.
Es nezinu, ko vēl lai saka
tikai neizlūdzami jūtošs - piedod.
(23.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
