|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizliegtais prieks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man nevajag vairāk, patiesi,
Es esmu pabeigts kā koks,
Kam putni ir mīļākie viesi,
Kad sakuplo lapotais loks.
Man nevajag vairāk ne nieka
No cilvēku murdošās kņadas,
Tā žultainā, neīstā prieka,
Tās dzīves, ko cilvēki vada.
Man nevajag vairāk cik devis
Šis savādais liktenis pūrā,
Tik reizēm man pietrūkst vien tevis,
Ak, dziļā un mūžīgā jūra.
Un migla kad ietinas manī,
Kad sapņi pa pazarēm klejo,
Kā meldija liega tu skani
Un debesīs pacelta dejo.
Cērt, cilvēk, un uztaisi mastu,
Lai tālāk par nāvi es tieku !
Glāb, pasargā neskarto krastu,
Šo cilvēkam aizliegto prieku...
(04.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1055
Kopā:6713873
|
| |
| |
|
Autori
