|
|
|
|
|
|
|
| | Aizliegtais prieks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man nevajag vairāk, patiesi,
Es esmu pabeigts kā koks,
Kam putni ir mīļākie viesi,
Kad sakuplo lapotais loks.
Man nevajag vairāk ne nieka
No cilvēku murdošās kņadas,
Tā žultainā, neīstā prieka,
Tās dzīves, ko cilvēki vada.
Man nevajag vairāk cik devis
Šis savādais liktenis pūrā,
Tik reizēm man pietrūkst vien tevis,
Ak, dziļā un mūžīgā jūra.
Un migla kad ietinas manī,
Kad sapņi pa pazarēm klejo,
Kā meldija liega tu skani
Un debesīs pacelta dejo.
Cērt, cilvēk, un uztaisi mastu,
Lai tālāk par nāvi es tieku !
Glāb, pasargā neskarto krastu,
Šo cilvēkam aizliegto prieku... (04.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|