|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzība. . . | Autors - Liva Kaktina
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā, lai es tev to pasaku,
ka manā sirdī nav tavai vietas.
Man žēl. . .
Es nespēju paciest visu, kas saistīts ar tevi.
Tavi skūpsti, tavi glāsti,
tas viss mani neinteresē.
Vienīgi žēlums. . .
Žēlums ir vienīgās jūtas, kas man ir atlikušas.
Tu centies iekarot manu sirdi.
Varbūt kādreiz tas izdosies,
pēc gada, diviem?
Visticamāk, NEKAD!!!
(06.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1116
Kopā:7561818
|
| |
| |
|
Autori
