|
|
|
|
|
|
|
| | Vienaldzība. . . | Autors - Liva Kaktina
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā, lai es tev to pasaku,
ka manā sirdī nav tavai vietas.
Man žēl. . .
Es nespēju paciest visu, kas saistīts ar tevi.
Tavi skūpsti, tavi glāsti,
tas viss mani neinteresē.
Vienīgi žēlums. . .
Žēlums ir vienīgās jūtas, kas man ir atlikušas.
Tu centies iekarot manu sirdi.
Varbūt kādreiz tas izdosies,
pēc gada, diviem?
Visticamāk, NEKAD!!! (06.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1379
Kopā:6133969
|
|
|
|