|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīves teātris... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šis teātris,ko par dzīvi
Daži labprāt sauc
Visas ikdienas krāsas
Vienā kokteilī jauc.
Nav nozīmes vairs-
Vainīgs vai nē,
Mūs visus dzīve
Kārtīs nospēlē.
Vairs nezini to,
Kas rītdien būs-
Laime vai nelaime
Apciemos mūs.
Labo un ļauno,
Mīlu un naidu
Sajauc dzīve
Ar burvīgu smaidu.
Sauli un mēnesi,
Lietu un sniegu
Izspēlē dzīve
Dienai par prieku.
Iemīlu šodien,
Jau ienīstu rīt,
Kaut nepaspēju
Pat viņu iepazīt.
Gan arī tev
Tā gadījies ir,
Ka dienu un nakti
Nemaz neatšķir.
Dažreiz tumša
Saules diena šķiet,
Jo liekas ka saule
No rīta jau riet.
Citreiz nakts
Gaismu paņem sev
Patiesu laimi
Dāvinot tev.
Dzīve ir teātris,
Mēs-aktieri tajā.
Kas zina-ar laimi
Varbūt tiksimies maijā... (07.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|