|
|
 |
|
|
|
|
| | Svarīgi | | Ievietojis: mimozete | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik gan daudz pasaulē vientuļo dvēseļu klīst,
tās tukšas un aukstas kā pamestas akas.
Tās pamazām izdziest, plēnē un vīst
katra diena vienīgas mokas...
Cik gan svarīgi cilvēkam justies vajadzīgam,
būt gaidītam, mīlētam, iepazītam,
kad tuvie un mīļie vienmēr ir līdzās.
Bez tā viss nesvarīgs, nenozīmīgs un pelēcīgs..
Kādēļ uz šīs zemes dzīvojot,
mēs tik maz labā, saprotošā un dzīvīgā sējam?
tas tiešām nav grūti iet cilvēkos,
Viņu patieso būtību nelaist pa vējam!
Mēs taču visi to spējam... (09.03.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1392
Kopā:6690325
|
|
|
|