|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | haikdzejolis | Autors - Zaļlapu Svētā Zeme
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa aizcirta
Durvis. Un visi logi
Plīsa asarās
Viņa aizcirta
Savu sirdi. Manējā
Beidza darboties
Viņa aizcirta
Savas lūpas. Klusumā
Skanēja haikas
Viņa aizcirta
Acis un nodrebēja.
Es atkal mīlu
Viņa saļima
Aiz durvīm ko aizcirta.
Nezināju - žēl
Laikam pats vainīgs
Nespēju pateikt Viņai.
Pats aizcirtu
(11.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
