|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | haikdzejolis | Autors - Zaļlapu Svētā Zeme
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa aizcirta
Durvis. Un visi logi
Plīsa asarās
Viņa aizcirta
Savu sirdi. Manējā
Beidza darboties
Viņa aizcirta
Savas lūpas. Klusumā
Skanēja haikas
Viņa aizcirta
Acis un nodrebēja.
Es atkal mīlu
Viņa saļima
Aiz durvīm ko aizcirta.
Nezināju - žēl
Laikam pats vainīgs
Nespēju pateikt Viņai.
Pats aizcirtu (11.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|