|
|
|
|
|
|
|
| | Lauztā sirds. . . | Autors - Liva Kaktina
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik ātri laiks mūs savedis kopā,
un tik pat ātri arī mūs šķir.
Un visa šā laiciņa lokā,
mana mīla-pret tevi vēl ir.
Mūs izšķīra viena liela siena,
aiz kuras es paliku gluži viena.
Vēlos tik pie tevis būt,
Un par tavu sargeņģeli kļūt.
Bet es nepadošos,
un vienmēr domāšu par to:
Kad mēs būsim kopā,
kaut pasaule lūzīs,
uz divām daļām,
kā lūzt mana sirds.
Bez tevis šķiet viss
paliek tik pelēks,
tik ļoti pelēks,
cik akmēnis rāms. (13.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1477
Kopā:6415787
|
|
|
|