|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesis tasītē | | Ievietojis: bariss |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad smaidīsi debesīm, redzēsi mani,
Kur mākonis bijušā negaisa rakstiem...
Tur stāvu un skatos kā peļķēs tu lasi,
Ko rakstīju vēstulē pērkona pirkstiem...
Ir tālums kā pilsēta debesu zila -
Tā vasara mana, kas aizbēgusi,
Lai ātri paslēptos sasistā tasē,
Un visu, kas bijis, sen izlijusi.
Tev kafiju - tēju?
Vīnu - martini?
Ak, neienāksi...
Nu gan...tad jā...
Tad nu...
uz to...
līdz kad...
vai zini...
Es kļūdos?
Nu lai viss paliek...
tā.
Es apmaldījos kļūdās un noteikumos un pārkāpu visus likumus
tas ko atceros ir varbūt tikai daudzpunkti...
visi komati sen jau aizbraukuši pazuduši...
palicis tikai viss pārējais
un mana lapa
bez paraksta...bez vārda...
piedod man
par tām debesīm tasītē
un par šo vasaru
kura pazuda
saulē...
(22.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1836
Kopā:6428934
|
| |
| |
|
Autori
