|
|
|
|
|
|
|
| | Saudzīgie meli. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dienā,kad man palika gadi sešpadsmit,
Dāvāja man māmiņa krāšņu svīteri.
Acis nodūrusi tad,māte teica tā,
Pastnieks to mums atnesa,šī no tēva dāvana.
Tu nedomā par viņu sliktas domas
Gan paaugsies un sapratīsi pats,
Tēvs tevi mīl un atceras ik dienas,
Kaut blakus sajūtams nav viņa plecs.
Vakarā man vaicāja kaimiņš iereibis,
Kamdēļ nav tev mugurā jaunais svīteris?
Māte gulēt negāja,lai to adītu.
Tad es sapratu par mātes īsto sūtību.
Sirdij cieši piespiedu jauno svīteri.
Neteicu es māmiņai,ka man zināms viss.
Tikai mīlas pilna sirds,tikai mātes gars
Rūpju pilnus melus savam bērnam stāstīt var. (26.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1459
Kopā:6123693
|
|
|
|