|
|
|
|
|
|
|
| | Atzīšanās | | Ievietojis: Lana | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ak, neuztver, mīļais, to visu kā joku,
Un nedomā, kur tādus vārdus es roku,
Tie pēdējie vārdi tik tiešām bij' īsti,
Lai arī skanēja ellīgi šķīsti.
Par agru varbūt,
Bet ja reiz jūt..
Es mīlu, jā, tevi, pavisam tā naivi,
Nu nav tik tiešām tie pustukši glaimi,
Nu varbūt ne tā, ka sirdis jau plīst
Vai asaras aumaļām acīs jau līst.
Ne tā.
Es mīlu mazliet savādāk.
Vai zini, kā ziedi mīl saules staru?
Nu apmēram tā tevi iemīlēt varu,
Tā silti un mīļi, bez pārsaldām frāzēm,
Kas līdzinās liķiera pildītām glāzēm -
Reibums uz brīdi,
Tad seko jau strīdi.
Ne tā. Es tevi vēlos mīlēt savādāk.
Tā, lai mums pat nav jārunā.
Lai viss tāpat ir skaidrs jau tagad.
Tērēt vārdus? Nu kamdēļ? Kā labad?
Vārdi slēpjas sirdīs, ne mutēs,
Cerams, ka sirdis mums neizputēs. (29.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|