|
|
|
|
|
|
|
| | Debesu dārzā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Debesu dārzā dzimst apgarots rīts,
Zvaigznes kā lāsītes smilgās.
Padod man roku, es kāpšu Tev līdz
Cerībās, sapņos un ilgās...
Vienmēr Tu esi man blakus kā draugs,
Tikai bez vārda un sejas.
Debesu dārzā ik mirklis nāks jauks
Rotaļās, smieklos un dejās...
Laternas blāvas pār pilsētu līkst,
Nāve pār dzīvības gūžām.
Padod man roku ! Es kāpšu, ja drīkst
Aizvakar, šodien un mūžam ! (03.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|