|
|
|
|
|
|
|
| | Debesu dārzā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Debesu dārzā dzimst apgarots rīts,
Zvaigznes kā lāsītes smilgās.
Padod man roku, es kāpšu Tev līdz
Cerībās, sapņos un ilgās...
Vienmēr Tu esi man blakus kā draugs,
Tikai bez vārda un sejas.
Debesu dārzā ik mirklis nāks jauks
Rotaļās, smieklos un dejās...
Laternas blāvas pār pilsētu līkst,
Nāve pār dzīvības gūžām.
Padod man roku ! Es kāpšu, ja drīkst
Aizvakar, šodien un mūžam ! (03.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1225
Kopā:6415535
|
|
|
|