|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēc beigām... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pamāju atvadas, pasaulei "čau".
Rīt manis nebūs kā vakar un jau.
Plosošās ilgas un izmisums velts,
Sirds akmens smagais taps debesīs celts.
Ausīs Saule, siltā un baltā,
Brīvībā palaistā, sudrabā kaltā...
Pamāju atvadas katram, kas lieks,
Zīlei, kas ozolam vienīgais prieks.
Mīla ir mirusi, sajūta vien
Pie laika un pasaules dzīvību sien.
Pārtrūks maldi, nožēla, kauns,
Pēc beigām kā vienmēr nāks iesākums jauns...
(08.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
