|
|
|
|
|
|
|
| | Pēc beigām... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pamāju atvadas, pasaulei "čau".
Rīt manis nebūs kā vakar un jau.
Plosošās ilgas un izmisums velts,
Sirds akmens smagais taps debesīs celts.
Ausīs Saule, siltā un baltā,
Brīvībā palaistā, sudrabā kaltā...
Pamāju atvadas katram, kas lieks,
Zīlei, kas ozolam vienīgais prieks.
Mīla ir mirusi, sajūta vien
Pie laika un pasaules dzīvību sien.
Pārtrūks maldi, nožēla, kauns,
Pēc beigām kā vienmēr nāks iesākums jauns... (08.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1088
Kopā:6136485
|
|
|
|