|
|
|
|
|
|
|
| | Velniņš ar spārniem... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizņemšos atkal es spārnus baltos,
Noslēpšu radziņus naktī kaltos.
Sārtiem burtiem uz baltām lapām
Rakstīšu laimi uz dzīves takām.
Palūgšu cīrulim prieka dziesmu,
Iedegšu sirdī ticības liesmu.
Lai izgaist ēnas,kas dvēselē mīt,
Lai varētu gaismā pasauli tīt.
Ticēšu brīnumam,ka labi viss būs,
Ka saulaina vasara sasildīs mūs.
Kaut reizēm radziņus atpakaļ likšu,
Bez saviem spārniem nekad nepalikšu... (15.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1405
Kopā:6117986
|
|
|
|