|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rudens jūtu karnevāls ... | Autors - Inga
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad vēji pūtīs un lapas kritīs,
Es vēlēšos kaut katra kritusī lapa
Būtu kā atmiņa tev par bijušo...
Kā atmiņa par visu kopā piedzīvoto,
Par visu, kas mūs saista,
Un par to, kas mūs šķir...
Ak, šis rudenīgais, skumjais laiks.
Tik daudz skumju domu tas atnes sev līdz.
Tik daudz nepiepildītu cerību tas paņem sev līdz.
Manā logā jau lietus lāses sitas,
Asaro logs un lietus līst bez mitas,
Liekot atcerēties man visus skaistos mirkļus,
Kas pavadīti kopā ar tevi.
Un sapņus manus, kurus tu piepildīji.
Vienīgais, ko vēlos, lai nekad tevi nezaudēju-
Kā koki, kas pazaudē savas lapas rudenī...
Ak, šis rudenīgais, skaistais laiks,
Kad dzimst daudz jaunu cerību
Un simtiem jaunu sapņu, ko piepildīt.
Tā atkal no gala sāk ritēt
Rudens jūtu karnevāls-
Neapturams un nesaprotams...
(17.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
