|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mājupceļš | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans ceļinieka spieķi baltais,
Par ilgu būts krustcelēs šajās.
Kā kumeļš svešumā kaltais
Es auļošu atpakaļ mājās.
Tas ceļš, kas aizlokas zālē,
Ir taisnāks par bulvāriem košiem
Un bailēs kas rūdījies tālē,
Ir stiprāks par nāvīgi drošiem...
Pie senas dzejnieka celles,
Uz vaļu astēm kas turas,
Birst smiekli kā dimantu krelles,
Un mūžīga uguns kuras.
(17.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
