|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mājupceļš | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans ceļinieka spieķi baltais,
Par ilgu būts krustcelēs šajās.
Kā kumeļš svešumā kaltais
Es auļošu atpakaļ mājās.
Tas ceļš, kas aizlokas zālē,
Ir taisnāks par bulvāriem košiem
Un bailēs kas rūdījies tālē,
Ir stiprāks par nāvīgi drošiem...
Pie senas dzejnieka celles,
Uz vaļu astēm kas turas,
Birst smiekli kā dimantu krelles,
Un mūžīga uguns kuras.
(17.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1161
Kopā:6715099
|
| |
| |
|
Autori
