|
|
|
|
|
|
|
| | Glābējcepure. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Savu mantību saliku cepurē
Un no smilškastes izlīdu laukā.
Te nav runa par bērnību pagātnē,
Tas bij’ vakar,un biju es autā.
Kāds būs mani tur guļošu izģērbis.
Varbūt izģērbos pats es pirms miega.
Nav ne jausmas,jo biju tā sareibis...
Un nakts melnumā modos kā slieka.
Paldies Dievam,ka galvā bij’ cepure,
Kurā mantiņas ērti var paslēpt.
Tā es trīcot,kā uzvilkta atspere,
Steidzos mājāslīdz rītausmai paspēt. (19.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|