|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Glābējcepure. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Savu mantību saliku cepurē
Un no smilškastes izlīdu laukā.
Te nav runa par bērnību pagātnē,
Tas bij’ vakar,un biju es autā.
Kāds būs mani tur guļošu izģērbis.
Varbūt izģērbos pats es pirms miega.
Nav ne jausmas,jo biju tā sareibis...
Un nakts melnumā modos kā slieka.
Paldies Dievam,ka galvā bij’ cepure,
Kurā mantiņas ērti var paslēpt.
Tā es trīcot,kā uzvilkta atspere,
Steidzos mājāslīdz rītausmai paspēt.
(19.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
