|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Slāpes | | Ievietojis: *martiņa |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Acis lēnām atveras un aizveras,
Vējš šķiet nežēlo un kaltē,
Durvis čīkstot runā, un paveras -
Viss apkārt saldē.
Vītušiem ziediem vēl pēdējā cerība...
Vējā pasviesti, pēc ūdens mirst
Līdz ar sirdi, kā veca derība –
Uz galda mūsu draudzība irst.
Vēsa un mierīga mana elpa.
Pēc Tevis manas slāpes.
Tik neesošs laiks un telpa,
Es spēju mīlēt zieda sāpes.
(23.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3119
Kopā:7481028
|
| |
| |
|
Autori
