|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pagrīde | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šī zeme nav mūsu un Mēness
Ar bālgano plastmasas seju.
Ir uzlauzta pagrīde mana,
Kur dzīvodams radīju dzeju.
Vēl vakar par nākotni sapņots,
Ko šodiena pieviļ man krūtīs.
Ja cilvēks par spīti tai esi,
Plēs matus un cietuma rūtis !
Kad menti pa pagrīdi ņēmās,
Lai atklātu dzeju un mani,
Es ceļā uz zvaigznājiem biju,
Kur nemelo kapeņu zvani.
(05.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1854
Kopā:6428952
|
| |
| |
|
Autori
