|
|
 |
|
|
|
|
| | Atkal viens | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Velkas laiks ar smagām kājām,
Situ es kā mušu to.
Nakts ved prātu prom no mājām,
Lai es nejustu neko.
Atvars paver dzelmes vārtus.
Vai būs nebūtībā grimt ?
Redzu nākam gaismu sārtu
Pāri meža galiem dzimt...
Brāļu plecus blakus jūtu,
Tālu pretī izaug krasts.
Kas par to, ka mūžs par grūtu ?
Kas par to, ka nesaprasts ?
Atkal viens un lieks es sēdu
Miglā, kura visu tin.
Tik daudz aiznāvētu pēdu
Manu brīvo zemi min... (12.05.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|