|
|
|
|
|
|
|
| | Atkal viens | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Velkas laiks ar smagām kājām,
Situ es kā mušu to.
Nakts ved prātu prom no mājām,
Lai es nejustu neko.
Atvars paver dzelmes vārtus.
Vai būs nebūtībā grimt ?
Redzu nākam gaismu sārtu
Pāri meža galiem dzimt...
Brāļu plecus blakus jūtu,
Tālu pretī izaug krasts.
Kas par to, ka mūžs par grūtu ?
Kas par to, ka nesaprasts ?
Atkal viens un lieks es sēdu
Miglā, kura visu tin.
Tik daudz aiznāvētu pēdu
Manu brīvo zemi min... (12.05.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1030
Kopā:6131907
|
|
|
|